Braže ANO: Krievijas rīcība Ukrainā atbilst genocīda pazīmēm.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”), pirmdien Ņujorkā vadot ANO Drošības padomes sanāksmi par Ukrainu, paziņoja, ka Krievija Ukrainā īsteno genocīdu. Ministre norādīja uz civiliedzīvotāju nogalināšanu, bērnu piespiedu pārvietošanu, seksuālo vardarbību un sistemātiskiem uzbrukumiem infrastruktūrai, vienlaikus aicinot uz pilnīgu un beznosacījumu uguns pārtraukšanu.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija, Latvija kā ANO Drošības padomes novembra prezidējošā valsts sanāksmi sasauca pēc Ukrainas lūguma. Tās iemesls bija Krievijas pastiprinātie uzbrukumi iedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai.

Braže uzsvēra, ka Krievijas rīcība liecina par nodomu iznīcināt ne tikai Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību, bet arī ukraiņu nāciju un ukraiņus kā nacionālu grupu.

Ministre norāda uz pieaugošu upuru skaitu

Uzrunā Latvijas ārlietu ministre atsaucās uz ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas datiem. Saskaņā ar viņas minēto informāciju 2026. gadā nogalināto un ievainoto Ukrainas iedzīvotāju skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz pirms diviem gadiem reģistrēto.

Braže norādīja, ka Krievijas darbību rezultātā ukraiņiem tiek nodarīti smagi miesas bojājumi un būtisks kaitējums garīgajai veselībai. Situāciju okupētajās Ukrainas teritorijās viņa raksturoja kā dramatisku.

Pēc ministres teiktā, šajās teritorijās joprojām atrodas aptuveni 1,6 miljoni bērnu, kuru ikdienu un nākotni ietekmē okupācijas varas īstenotā politika.

Bērnu indoktrinācija un militarizācija okupētajās teritorijās

Braže atsaucās uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas secinājumiem par Krievijas valsts vadītu indoktrināciju visos izglītības sistēmas līmeņos.

Ministre īpaši izcēla bērnu militarizāciju. Viņa norādīja, ka jau 14 gadu vecumā bērni tiek gatavoti cīņai pret savu tautu.

Latvijas ārlietu ministre pievērsa uzmanību arī Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanai. Pēc viņas sniegtās informācijas, Krievija uz savu valsti vai tās kontrolētajām teritorijām piespiedu kārtā pārvietojusi 20 651 Ukrainas bērnu.

Braže šo rīcību nosauca par kara noziegumu.

ANO dokumentējusi arī seksuālās vardarbības gadījumus

Vēl viena uzrunā izceltā problēma bija seksuālā vardarbība. Braže atsaucās uz ANO dokumentētiem gadījumiem, kuros sievietes un meitenes cietušas no izvarošanas, tostarp grupveida izvarošanas, izvarošanas mēģinājumiem un seksuāliem uzbrukumiem.

Pēc ministres minētajiem datiem, vecākajai reģistrētajai cietušajai bija 82 gadi, savukārt jaunākajai izdzīvojušajai — četri gadi.

Šos gadījumus Braže minēja, raksturojot Ukrainas iedzīvotājiem nodarīto fizisko un psiholoģisko kaitējumu.

Piektā kara ziema: uzbrukumi enerģētikai un slimnīcām

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Ukraina gatavojas piektajai kara ziemai, bet Krievijas uzbrukumu intensitāte enerģētikas infrastruktūrai, slimnīcām un civilajām ēkām sasniegusi augstāko līmeni kopš kara sākuma.

Bražes vērtējumā Krievija apzināti rada dzīves apstākļus, kuru mērķis ir panākt ukraiņu fizisku iznīcināšanu.

Viņa pauda, ka Krievija nespēj sasniegt savus mērķus militārā ceļā, tāpēc izmanto teroru pret iedzīvotājiem, cenšoties padarīt viņu dzīvi nepanesamu.

Ministre uzsvēra, ka viņas uzskaitītās Krievijas zvērības atbilst darbībām, ar kurām definē genocīdu.

Aicina pārtraukt uguni un nodrošināt Eiropas iesaisti sarunās

Braže aicināja nekavējoties pārtraukt uguni Ukrainā, norādot, ka tas ir būtiski, lai gaidāmās sarunas Abū Dabī varētu būt sekmīgas.

Vienlaikus viņa uzsvēra Eiropas lomu miera panākšanā. Pēc ministres teiktā, noturīgs miers Eiropā nav iespējams bez pilnvērtīgas Eiropas iesaistes un pārstāvības sarunās.

Latvijas ārlietu ministre mudināja ANO Drošības padomi rīkoties un pieprasīt Krievijai pilnīgu un beznosacījumu uguns pārtraukšanu.

Braže: Ukraina aizstāv arī ANO Statūtus

Uzrunā ministre atgādināja, ka starptautiskais miers un drošība balstās ANO Statūtos. Viņa izcēla tajos nostiprinātos pamatprincipus:

🔹 Valstu robežas nedrīkst mainīt ar spēku.

🔹 Valstis nedrīkst lietot spēku pret citām valstīm.

🔹 Uzbrukuma gadījumā valstij ir tiesības uz pašaizsardzību.

Braže norādīja, ka 2022. gadā Krievija uzbruka ne tikai Ukrainai, bet arī šiem ANO Statūtu pamatprincipiem.

Viņa atgādināja, ka Ukraina vērsās ANO Drošības padomē, lūdzot rīcību miera un drošības atjaunošanai. Tomēr Krievija, izmantojot pastāvīgās dalībvalsts veto tiesības, bloķēja padomes rīcību.

Ministre uzsvēra, ka Ukraina pašlaik aizstāv gan savu valsti, gan ANO Statūtus.

Pēc Bražes teiktā, arī Eiropas drošības arhitektūra jau pastāv un balstās šajos pašos principos. Viņa norādīja, ka Krievija ir pārkāpusi ikvienu tās pamatprincipu, un aicināja Maskavu ievērot saistības, par kurām valstis kopīgi vienojušās.

Aicina pārtraukt uzbrukumus kuģniecībai Melnajā jūrā

Latvijas ārlietu ministre pievērsās arī pārtikas piegāžu drošībai, norādot, ka Krievija slēgusi Melnās jūras graudu koridoru.

Pēc viņas paustā, Ukrainā atrodas miljoniem tonnu graudu, kas drīz var sapūt, kamēr miljoniem cilvēku pasaulē cieš badu. Braže uzsvēra, ka Krievijas rīcības dēļ šie graudi nesasniedz cilvēkus, kuriem tie nepieciešami.

Ministre aicināja Krieviju pārtraukt uzbrukumus civilajai kuģniecībai Melnajā jūrā, izbeigt bombardēšanu un atvērt graudu pārvadājumu koridoru.

Bažas par Krievijas sadarbību ar Irānu un Ziemeļkoreju

Par nopietnu apdraudējumu globālajai stabilitātei Braže nosauca Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas pieaugošo tehnoloģisko sadarbību.

Viņa īpaši minēja bezpilota sistēmu nodošanu un izvietošanu, norādot uz šādas sadarbības radītajiem drošības riskiem.

Ministre atgādināja arī par Krievijas dronu un lidmašīnu veiktajiem NATO dalībvalstu gaisa telpas pārkāpumiem, kā arī Krievijas militārās infrastruktūras paplašināšanu pie kaimiņvalstu robežām.

Vienlaikus Braže noraidīja Krievijas amatpersonu apgalvojumus, ka NATO valstis ļauj izmantot savu gaisa telpu dronu uzbrukumiem Krievijai. Viņa šos apgalvojumus nosauca par klaji nepatiesiem.

Drošības padomi mudina rīkoties

Uzrunas noslēgumā Latvijas ārlietu ministre aicināja Krieviju pārtraukt melot un izbeigt sabotāžas operācijas Eiropā un citviet pasaulē.

Braže uzsvēra, ka ANO Drošības padomei nevajadzētu samierināties ar vienas tās pastāvīgās dalībvalsts nemitīgajiem meliem, propagandu, agresiju un padomes principu pārkāpumiem.

Viņas aicinājums bija nepārprotams — padomei jārīkojas, pieprasot Krievijai pilnīgu un beznosacījumu uguns pārtraukšanu Ukrainā.

Avots: aģentūra LETA, Latvijas Ārlietu ministrijas sniegtā informācija un Baibas Bražes uzruna ANO Drošības padomē.